Kā es ilustrēju grāmatu.

2018.gada vasarā es saņēmu teorētisku piedāvājumu kaut kad nākotnē uzzīmēt kādai grāmatai bildes. Autori, Baibu Zīli, personīgi neesmu saticis, taču pazīstu no dažiem kopīgiem, virtuāliem projektiem. Piekritu bez liekas domāšanas. Piekritu un aizmirsu.

Pie šīs sarunas mēs atgriezāmies decembrī. Es vēlreiz apstiprināju, ka esmu gatavs uzzīmēt ilustrācijas grāmatai, un pēc neilgām pārrunām savā e-pastiņā saņēmu manuskriptu. Man bija piešķirta pilna radoša brīvība, zīmē ko gribi. Tad nu es arī ņēmu rokā rapidogrāfu un ķēros pie darba.

Lasīju un zīmēju. Lūk, attēlā, grāmatas personāžs — pusmūža vīrietis, kurš ieradies uz “tievēšanas nometni”. Izsalcis, dusmīgs kā pūķis un noguris. Zīmēju uz papīra. Attēlus vēlāk ieskenēju (nobildēju ar fotoaparātu) un apstrādāju datorā. Piemēram, šortiņi vīrietim un arī kedas iekrāsoti fotošopā. Ielikt un vēlāk palabot lielu melnu krāsas pleķi ir vieglāk datorā nevis uz papīra.

Vienu brīdi radās doma katras nodaļas beigās likt atšķirīgu simbolu. Kaut ko, kam būtu sakars ar nodaļā rakstīto. Pēdējās nodaļas beigās — finiša karogs, loģiski. Lai bildes nesajuktu, rakstīju nodaļas numuru pie attēla. Vēlāk attiecīgās nodaļas numuru piešķīru bildes nosaukumam, tipa 23.png.

Ja autore raksta, ka grāmatas varonei pieder akita šķirnes suns, tad bija jāver Google un jāmeklē kā šīs šķirnes suns izskatās dzīvē. Radošā brīvība ir viens, bet fakti ir svarīgi, melot, lielākoties, nav labi.

Visas bildes es uzzīmēju aptuveni mēneša laikā. Zīmēju teju katru dienu, aptuveni stundu vai divas dienā. Visnotaļ meditatīvs un disciplinējošs pasākums. Attēlus nosūtīju uz mākslinieciskās redaktores Vitas Lēnertes e-pastu. Attēlu galējā apstrāde un vāka izskats bija Zvaigzne ABC kolektīva ziņā. Interesanta nianse — spēļu kārts attēls uz vāka ir apgriezts spoguliski apkārt.

Sanāca tīri OK. Man, kā web komiksu autoram ir diezgan neierasti redzēt savus zīmējumus uz tipogrāfijas papīra. Uzskatu, ka ilustrēta grāmata ir pievilcīgāka par grāmatu bez bildēm. Gribētos lai izdevniecības nekautrētos piesaistīt māksliniekus arī pieaugušo grāmatu ilustrēšanai.

Par komiksiem. Emily Carroll.

Turpināšu rakstīt par komiksiem.

Viena no manām mīļākajām interneta komiksu autorēm ir Emīlija Kerrola (Emily Carroll: web, twitter). Burvīgi, ka viņas komiksi ir pieejami onlainā un bez maksas. Ja kāds vēl nav redzējis, iesaku apmeklēt viņas lapu un iepazīties, sadaļa “Comics”, viegli atradīsies. Emīlijas Kerrolas darbi ir nedaudz garāki, nekā ierastie vebkomiksi, sižets prasa iedziļināšanos, bet lasīšanas laikā radušies jautājumi, bieži vien paliek neatbildēti. No visas sirds  ienīstu tādu rakstnieku paņēmienu, kā neskaidras beigas (open ending), taču Emīlija Kerrola ir viena no tiem retajiem autoriem, kam es piedodu šādu gājienu. Žanrs — šausmas un mistērija, pie tam ļoti kvalitatīvā izpildījumā. Sižets ievelk, un pēc izlasīšanas ļoti ilgi neatlaiž.

Fragments no komiksa: “The hole the fox did make”.

Dažus gadus atpakaļ Emīlijai Kerrolai iznāca grāmata “Through the Woods”. Protams, ka man vajadzēja šo grāmatu. Grāmata kļuva par gada labāko pirkumu.

Grāmatā kopā ir pieci stāsti. Četri pavisam jauni un viens — “His face all red”, ir pieejams autores interneta vietnē. Bija neierasti lasīt šo stāstu no grāmatas lappusēm, nedaudz atšķiras attēlu formatējums, papildus nāk grāmatas svars, lappušu čaukstoņa un tipogrāfijas smarža. Jāatzīmē, ka poligrāfija ir lieliska. Ja autore nolemtu nodrukāt arī pārējos internetā pieejamos komiksus, es to noteikti iegādātos.

Fragments no darba “His face all red”.

Emīlija Kerrola ir lieliska ilustratore un meistarīga sižetu veidotāja. Tāpēc es izvairos saukt viņas darbus par komiksiem, bet tā vietā izmantoju vārdus “stāsti”, “darbi” un tamlīdzīgi.

Pat teksts ir attēlots ar vislielāko rūpību un uzmanību. Tas ir neatņemama ilustrācijas sastāvdaļa. Burtu izmērs, forma un krāsa ir tikpat svarīgi cik vārdu saturs. Un saturs nereti tiek pasniegts dzejā.

Šausmu žanra likums ir tāds, ka laimīgas beigas ir teju neiespējamas. Paradoksāli, ka no visiem grāmatā esošajiem stāstiem, pie nosacīti laimīgām beigām ir tikusi tikai pasaka par Sarkangalvīti. Par kādām laimīgām beigām var būt runa, ja ar varoņiem mēdz notikt kaut kas tāds?

Grāmata “Through the Woods” ir lasāmviela pieaugušajiem, bez šaubām. Pusaudži arī novērtēs. Stilīga vardarbība, šķipsna erotikas, vilinošs sižets. Taču Emīlija Kerrola, ir piedalījusies kādas grāmatas veidošanā, kura iepriecinātu arī mazākus lasītājus. Angļu valodā lasīt protošus, protams.

“Baba Yaga’s Assistant”, autore Marika McCoola, ilustrējusi Emīlija Kerrola. Baba Jaga ir ragana kura dzīvo namiņā uz vistas kājiņām. Lasot šo pasaku, uzreiz atcerējos savu bērnību, kad labākā lasāmviela bija “Sprīdīša bibliotēka”, bet labākās filmas reizi nedēļā rādīja raidījums “Pasaka, pasaciņa”. Un Aleksandra Rou pasaku filmas par raganām, Kaščeju un citiem zvēriem bija vienīgais pieejamais logs fantāzijas žanrā. Tie tik bija laiki.

Un tagad kopvērtējums:

Sižets: Mistisks, vārda labākajā nozīmē. Esat saskārušies ar kādu no “Silent Hill” spēlēm? Atceraties to drēgno “Saya no Uta” sajūtu? Aptuveni uz to pusi.

Zīmešanas stils: Izcils.

Sajūtas: Gribu vēl. Grāmata “Through the woods” man tik ļoti patika, ka gribējās ar to padalīties, un es to uzdāvināju kādam jaukam cilvēkam. Šī grāmata man tik ļoti patika, ka es to nopirkšu vēlreiz.

Grāmatas lielākoties pērku Amazonā vai “Better world books”. Mana karstākā vēlēšanās šobrīd ir tāda, lai vietējās izdevniecības pievērš uzmanību Emīlijas Kerrolas darbiem un rod iespēju tos izdot latviešu valodā. Būtu laiks beigt tiražēt kārtējās lūzeru dienasgrāmatas un pievērsties labi uzrakstītai un talantīgi ilustrētai literatūrai.

Viss atkal darbojas.

Stulbums.com ir atpakaļ. 🙂 Lūdzu piedošanu par pazudušajiem komentāriem un rakstiem, pārcelšanās uz citu serveri nenāca viegli. Šis tas vēl tiks uzlabots, pieslīpēts un mainīts, taču kopējais tēls paliks tāds, kāds viņš ir šobrīd, tāds minimālistisks un mūsdienīgs, es ceru. Saturs arī kļūs mazāk rupjš un vairāk tendēts uz bērniem un ģimenēm. Centīšos sniegt noderīgus padomus un veicināt tikumisku dzīves ziņu (lol, ņihujā, viss būs pa vecam!). Paldies, ka izrādi interesi.