Skarbi, bet patiesi vārdi.

Bet ja nu kāds duraks PATIEŠĀM apvainojas?

Daži saka, ka es zaudējot asumu. Nez’, nevaru spriest, bet man šķiet, ka joprojām esmu tikpat rūgts un sālīts kā vienmēr.

Var jau melot, bet nevajg dirst.

Un cilvēkiem labs prāts.

“PDF formāts”, manuprāt, ož pēc tautoloģijas.

Laikmets pieprasa aktīvu rīcību.

Слава Україні!

Varētu vēl papildus ielikt kādu uzmundrinošu haštagu, bet diez vai pikseļu restītes apstādinās īstas lodes.

Es jau protu pasmieties par sevi, bet par citiem ir smieklīgāk.

“Visādas mazas veiksmītes
silda mani kā svecītes!” (c) Hospitāļu iela