Par komiksiem. Watchmen.

Nolēmu papildināt savu blogu ar komiksu apskatiem. Ja kāds meklē informāciju latviešu valodā par komiksiem un grafiskajiem romāniem, tad šis kāds bieži vien nonāk pie atziņas, ka informācijas ir gaužām maz. Šinī brīdī latviešu komiksu blogs Stulbums.com nāks talkā. Atļaušos būt neobjektīvs – sausus faktus un neitrālus uzskatus lūdzu meklēt Vikipēdijā. Tāpat man pašam būs kādreiz interesanti atgriezties pie sava apraksta un novērtēt vai laikam ejot esmu mainījis savas domas. Rakstīšu par komiksiem, kurus esmu izlasījis papīra formātā, turot rokā žurnālu vai grāmatu un šķirstot īstas lapas.

Tātad. Watchmen. Autori: Leģendārais Alans Mūrs (V for Vendetta, The Killing Joke u.c.) un talantīgais Deivs Gibonss (Neskaitāmi darbi pie Dark Horse, DC, Marvel u.c.).

Atzīšos, ka es šo komiksu izlasīju kādu laiku pēc tam, kad biju noskatījies tāda pat nosaukuma filmu. Filma patika. Komiksa lasīšana gan man atgādināja bērnības sajūtas – reiz  es biju noskatījies krievu filmu “Trīs musketieri.” To, kurā D’Artanjans ar biedriem daudz dzied, dzer un veikli vicina špagas, apmetņus un spalvas uz cepurēm. Un es nolēmu izlasīt oriģinālo Aleksandra Dimā grāmatu. Un grāmata man šķita totāls un garlaicīgs sūds, kurā nekas nenotiek. Grāmatu es izlasīju nedaudz vēlāk, tīņa gados, kad uz vasaru biju izsūtīts trimdā (ciemos) pie radiem, kuriem nebija televizora. Jāatzīst, ka grāmata patika. Pirmajā lasīšanas reizē gan es netiku tālāk par pirmo vai otro nodaļu. Var teikt, ka līdz grāmatai man vēl bija jāizaug.

Līdzīgs stāts ir ar Watchmen. Tu sāc lasīt un apjūc. Sākums ir raits un saprotams. Slepkavība, intriga, iepazīšanās ar galvenajiem varoņiem. Katrs no viņiem ir interesants – dziļš, mazrunīgs un noslēpumains. Un tad sižets sāk locīties, sazaroties un mest līkumus. Notikumi risinās nosacītā tagadnē, pagātnē, uz Zemes, Marsa, personāžu iztēlē un komiksā, kuru lasa dotā komiksa personāži. Un tas vēl ir tāds vienkāršots apkopojums.


Lūk. Vienā lappusē notiek darbība, kura risinās trīs dažādos laika posmos, pie tam, visi notiek pagātnē. 

Grafiskais romāns “Watchmen” sākotnēji tika publicēts kā ikmēneša izdevums. Lasītājam bija dots vesels mēnesis lai izlasītu apmēram 26 lappuses. Izlasītu, noliktu plauktiņā, tad atgrieztos pie izlasītā vēlreiz.

Katras nodaļas beigās ir papildus materiāli: vēstules, bildes, intervijas, viss no “Watchmen” pasaules, kas palīdz iedziļināties notiekošajā, taču vienlaicīgi apgrūtina jau bez tā plašā apjoma uztveršanu. 2017.gadā grafiskais romāns “Watchmen” ir pieejams uzreiz pilnībā, vienas grāmatas ietvaros. Un kad sāc lasīt visu uzreiz, tad ap trešo nodaļu sižeta pavedieni sāk izzust, galva piebriest no intrigām un notikumi šķiet savstarpēji nesaistīti un absurdi. Šinī vietā ir jāiedarbina pacietība un jāiet uz priekšu, beigās viss būs vairāk vai mazāk paskaidrots.

“Watchmen” galvenā zvaigzne ir Roršahs. Lai gan šinī grafiskajā romānā ir ļoti daudz detalizēti aprakstītu personāžu, visu romānu var lasīt kā Roršaha biogrāfiju. Ir parādīti galvenie notikumi, kuri veidoja Roršaha personību. Bērnības traumas, neveiksmes, zaudējumi, lasītājs redz, kā nevekls puika kļūst par neapstādināmu, bet taisnīgu nāves mašīnu.

No otras puses, Roršahs ir bez gala klišejains. Jei bogu, šitādi mazrunīgi antivaroņi ar ielu rūdījumu ir teju katrā otrajā spriedzes filmā. Komiksā “Sin City” katrs pirmais ir tāds.

Grāmatā ir daudz teksta.

Ļoti daudz teksta, kas lielākoties ir veidots glītā rokrakstā, kas ļoti atgādina Comic sans. Un te ir jāatzīmē, ka “Watchmen” bija veidots vairākus gadus pirms Comic sans, un ir tieši iedvesmojis Microsoft fonta veidotāju.

Teksta daudzums vietām tiek līdzsvarots ar klusuma brīžiem.

Jebkurā gadījumā “Watchmen” ir lasāms kā labi ilustrēta grāmata, nevis komikss.

Un tagad pa punktiem.

Sižets: Drūms, savērpts, mīklains. Sižetā ir gan detektīvstāts, gan politiskas intrigas, mīlestība, kaisle un nodevība – viss kas pieder pie klasiska film noir žanra. Pirmajā lasīšanas reizē šķiet ārkārtīgi sarežģīts, taču fināls saliek visu pa plauktiņiem. Lasīt vēlreiz? Ne katrs saņemsies.

Sižets nav priekš bērniem un jauniešiem. Bet ne tā, kā “Deadpool”, kur ir forši pieaugušo joki un daudz vardarbības.

Sižets ir pilns ar pusmūža krīzes skartajiem. Nepiepildītas cerības, liekais svars, problēmas ar erekciju, tas viss ir daļa no neforšās pieaugušo dzīves, kuru parāda “Watchmen”.

Zīmēšanas stils: klasisks (nedaudz novecojis). Bildes ir glītas, atmosfēriskas, ārkārtīgi detalizētas. Tanī pat laikā ir jāatzīst, ka mūsdienu ilustratoru rīcībā ir daudz vairāk rīku attēlu veidošanai.


Vienā atvērumā tiek pieminēta Kristāla nakts, bālganzaļš zirgs, “Diena, kad apstājās zeme” un salauzts uzraksts “Utopia”. Google, ja nezini.

Vai es ieteiktu šo komiksu: Nevaru atbildēt. Grafiskais romāns ir ieguvis kulta statusu un pelnītu atzinību. Un šis kulta statuss trakoti apgrūtina godīgu šī darba recenziju. Vai drīkst kritizēt klasiku? Vai pieļaujams jautāt, vai Rūdolfs Blaumanis ir prasts, Rainis kokains un Aleksandrs Čaks ir (bija) lēti pārdevies? Vai patiešām? Reti kurš pēc skolas pabeigšanas ir atkārtoti izlasījis obligātās literatūras avotus. Zaļā zeme un Mērnieku laiki palika vidusskolas domrakstos. Līdzīgi ir ar “Watchmen”. Obligāti lasāms gabals, kura lasīšana, diemžēl, vairumam nesagādās prieku.

Vērtējums: 8 “Nāves ēnā” no 10.

Grāmata ir pieejama angļu valodā tepat Latvijā, ja nemaldos, Jāņa Rozes grāmatnīcās. Es, savukārt, to lietotu pasūtīju internetā, izmantojot Better world books.

Komentē ar Feisbuku (refresh ja nestrādā)

comments

Leave a Reply

Your email address will not be published.