Kāds apvainojās par joku. Atkal?
Čau, te Rupucinskis! Izmantoju šo pseidonīmu parakstot komiksus, karikatūras, stāstus un receptes. Sadarbībā ar LSM portālu, es šogad esmu izveidojis komiksu sēriju “Ziemas stāsti”. Un jau pati pirmā epizode izraisīja neizprotamu ažiotāžu soctīklos.
(Te.)
Manuprāt, sanāca ļoti mīļi. Visnotaļ sirsnīgi. Buč-buč-buč! Ļoti piestāv tam decembrim, par kuru mēs fantazējam našķojoties ar mandarīniem un nesteidzīgi izvēloties dāvanas saviem tuviniekiem. Tētis burvīgi pavada laiku ar bērniem. Viņam rokā ir grāmata, nevis telefons. Bērni grib klausīties tētī, jo pazīst viņu kā labu stāstnieku, tāpēc lūdz pastāstīt pasaku. Mamma nav kadrā, bet var iztēloties, ka arī viņa ir tepat tuvumā. Tētis, vecais jokdaris, zina, ka ir sveces, kuras deg, un ir medicīniskie līdzekļi, kuri sarunvalodā arī tiek saukti par svecēm. Tētis pastāsta bērniem atgadījumu ar opi, un, runājot par tām svecēm, atceras, ka ir jāiededz arī pirmā svece Adventes vainagā. Punkts. Idille kā Disneja bērnu filmās. Ne gluži Sniegbaltīte, bet vairāk tā kā Šreks. Es pabeidzu un saglabāju zīmējumu, nosūtīju failu redakcijai, un aizgāju samīļot savus bērnus.
Sestdien komikss tika publicēts LSM portālā, pirmdien tas tika ielikts LSM sociālajos tīklos, kur tas lēnām vāca tīkšķus un dažus komentārus.
Trešdienas pēcpusdienā kāds par vajāšanu un neslavas celšanu notiesātais publicists savā Twitter kontā ielika komiksa fragmentu un nosauca to par “piedauzīgu, šķebinošu, atbaidošu stulbumu, kas jau atkal tiek apmaksāts no nodokļu maksātāju naudas.” Zem šī ieraksta plosījās desmitiem saniknotu komentētāju. Es lasīju komentārus un nespēju noticēt savām acīm. Urā! Mans pirmais skandāls!
Joki ir diezgan smalka lieta. Nekad nav tā, ka joks patīk pilnīgi visiem. Dažiem tas šķiet tikai nesmieklīgs. Daži no sirds apvainojas. Piemēram, visas manas mīļākās komēdijas — “Braiena dzīve”, “Borats”, “Dogma”, “Dienvidparks”, un pat romantiskā Ziemassvētku filma “Tāda ir mīlestība”, visas šīs komēdijas bija sastapušas kritiku, protestus un aicinājumus aizliegt. Arī stāvizrāžu (stand-up) komiķiem nākas taisnoties gan par izteikti neiekļaujošiem, gan par pārspīlēti iekļaujošajiem woke jokiem. Un te nu arī es, visbeidzot tieku pie saviem nīdējiem. Daži tikai apsaukājās. Daži izteica vilšanos par to, ka bildē ieraudzīja ko tādu, kas tur pat nebija uzzīmēts. Daži izdarīja secinājumus gan par manu humora izjūtu, gan par visu manu dzīvesgājumu. Mīļš paldies, nedraugi, nīstiet vēl! Spilgtākos komentārus es pieglabāju kā suvenīru vai kā pierādījumu tiesai, laiks rādīs.
Piebildīšu, ka izpatikt visiem nekad nav bijis mans mērķis. Pietiek ar to, ka manas bildes atzīst par labām neliels bariņš līdzīgi domājošo ļaužu. Mums ir līdzīga izpratne par to, par ko drīkst vai nedrīkst jokot, mums ir laba izglītība, interesants dzīves gājums un katram savs radošums. Papētot skaļākos nīdējus, es izjutu vieglu vilšanos. Mums nav pa ceļam un labi vien, ka tā. Es tiešām negribētu, lai manas bildes patīk šādiem cilvēkiem. Sakarā ar to, ka sašutuma vētra sākās pēc publikācijas Twitterī, minēšu, ka arī portālu LSM šie aizvainotie nelasa, citādi virtuālā linča tiesa sāktos jau sestdienas rītā.
Runājot par to, ka manus komiksus apmaksā nodokļu maksātāji, varu paskaidrot, ka cenas ir ļoti saprātīgas. Taupības nolūkos es zīmēju tikai melnbaltas karikatūras un ekrāna spilgtums ir 90, nevis 100 procenti. Skaidra lieta, kopš es tagad esmu skandalozi slavens mākslinieks, cenas nāksies palielināt.
Pat sabiedrisko mediju ombuds saņēma sūdzību par komiksu. Cik man zināms, un, acīmredzami, loģiski un pašsaprotami, nekas aizskarošs komiksā netika saskatīts.
Vārdu sakot. 2024 bija dīvains gads. Joprojām plosās karš Ukrainā, joprojām plosās idioti internetā. No sirds ceru, ka nākošgad viss nokārtosies un sāksies virzība uz labāku Pasauli. Ukraina dabūs mieru, Putins — tiesu, idioti — prasmi lasīt un neapvainoties. Laimīgu Jauno gadu!
