Atbilde uz iepriekš publicēto uzdevumu.

Rādītājpirksts – 1

Vidējais pirksts – 2

Zeltnesis – 3

Mazais pirkts – 4

Saskaitām pirkstu summu un izpildām uzdevumu. 🙂

Gemius pavasara un rudens blogu apmeklētāju statistikas mērīšana ir kļuvusi par tradīciju. Divreiz gadā Latvijas blogu autori mērās ar virtuāliem gailīšiem un, atkarībā no rezultāta, priecājas vai skumst (izrāda vienaldzību) par mērījumu rezultātiem. Es arī vairākus gadus piedalījos blogu topā, taču šogad vairs nē. Pietiks. Paldies, bļe.

Pirmkārt, vārda „blogs” mīklainā definīcija ļauj blogu topā piedalīties projektiem, kas blogi nemaz nav. Ja ievērtē pagājušā gada rezultātus, pirmajā pieciniekā blogu nav pavisam. Manuprāt, bloga galvenā vērtība ir autors un autora radīts saturs + viedoklis.  Līdz ar to projekti, kuri apskata (pārpublicē) ziņas, sensācijas, smalko aprindu hronikas un IT jaunumus, nebūtu pieskaitāmi pie blogiem. Kristaps Skutelis kādreiz azartīgi aizstāvēja viedokli, ka, ja jau kursors.lv apskatus raksta viņš un komanda, tad viņu veikums ir blogs, nevis kas cits. Nu huj viņu zin. Delfi.lv ziņas arī raksta dzīvi cilvēki, nevis roboti, taču šis monstrs nepretendē uz kautrīgo bloga titulu. Atļaušos uzrunāt bloga autoru. Kristap, vienreiz kļūsti pieaudzis un ej pie lieliem puikām, prom  no mūsu smilšukastes.

Otrkārt, esmu mainījis savu viedokli par mērķiem un sasniegumiem, ko dod piedalīšanās blogu topā. Kādreiz biju priecīgs par katru vismazāko iespēju izcelt slavas saulītē Stulbums.com. Cītīgi sekoju katrai pieminēšanai sociālajos tīklos un interneta medijos, lepojos ar katru jaunu hipersaiti uz šo lapu. Un esmu nonācis pie secinājuma, ka labākais veids kā reklamēt savu blogu, ir nevis to „reklamēt”, bet radīt labu saturu. Pieturos pie pārliecības, ka SEO izmantošana izraisa taisnās zarnas vēzi, aknu mazspēju, vīriešu neauglību un sieviešu plikpaurību. Un sava bloga atrašanās blogu topa otrajā vai trešajā desmitniekā šobrīd ir tikai tāds pusdirsts SEO mēģinājums.

Treškārt, blogu tops ir pārāk raibs. Nav interesanti mērīt komiksu bloga apmeklētāju skaitu ar kulinārijas, modes un „dzīvesstila” blogiem. Mums ir dažāda auditorija, dažādas intereses un dažāds hromosomu veids (un skaits).

Ceturkārt, Gemius blogu tops ir pārāk šaurs. Tas ietver apmēram 40 blogus. Tikai tos, kuri paši ir uzrunājuši Gemiusu un palūguši iekļaut tos statistikas mērīšanā. Tas neietver klab.lv lietotājus un vēl ļoti daudzus citus. Priekšstatu par Latvijas blogu patieso apmēru var sniegt resurss nekur.lv, kurš ikdienā apkopo blogu ierakstus un veido diennakts lasītāko rakstu izlasi.

N-kārt, cipariem nav nozīmes. Fenikss Fun var būt apmeklētākais resurss no topa, OK. Tik un tā, vienīgais veids, kā es to varētu apmeklēt, būtu neuzmanīgs klikšķis uz saīsinātās hipersaites. Tikmēr es ar vislielāko interesi lasīšu ko raksta Ksenija, Veidenbaums un Cehs.lv.  Izmantojot iespēju, gribu uzslavēt Latvijas vebkomiksu veidotājus  Ivaru Čiekuru, Mildas laiku un Kailus ļaudis. Diemžēl, oriģinālus vebkomiksus Latvijā zīmē  tik maz ļaužu, ka par kāda veida konkurenci nav jēgas runāt. Ceru, kad Spoki.lv autori sasniegs pubertāti, viņi pārstās atgremot memes un nāks bariņā. Zīmēt komiksus ir jautri, vienkārši un finansiāli izdevīgi. Izvēlies divus punktus no trim.

Paldies par uzmanību.

Jep, internets ir viena forša lieta. Kādu laiku atpakaļ kāds modrs lasītājs norādīja uz tizlo navigāciju šinī lapā.

Šķirstot komiksus ar “NEXT”, “PREVIOUS”, “RANDOM” pogām, bilde vērās kaut kur pa vidu, dažreiz pašā apakšā. Tur, kur jebkuram smieklīgam komiksam ir paslēpta “sāls, jebšu – pančlains. Un bija tizli, ka lasītājs vispirms izlasa komiksa beigas, un tad pats atritina bildi uz sākumu, un izlasa komiksa ievadu. Tizli bez gala.

Vispirms es mēģināju problēmu risināt pats. Ne sūda nesanāca. Tad es uzrakstīju e-pasta vēstuli pašiem WordPress veidotājiem – Automattic komandai. Un re, pēc neilga laika saņēmu vēstuli (mans teksts ir sākumā citēts):

Atverot šai lapai haubi un ieskatoties zarnās, atradu nelielu dāvaniņu:

Plus vēl izpildīju instrukciju, ko Sāra laipni norādīja savā vēstulē. Un viss lieliski strādā. Patīkami bez gala. Paldies WordPress un Automattic komandām! 🙂

Jā, secinājums. Internets ir pilns ar labām lietām. Ne vien spēles, porno un troļļi, bet arī izpalīdzīgi cilvēki un gaumīga māksla. Par pēdējo punktu gan var būt dalīti viedokļi.

P.S. Tagad būs jātiek galā ar tizlajiem fontiem. Dzīve nebeidz uzlaboties, bet visam savs laiks.

Labs nāk ar gaidīšanu.

Pārbublicēts no arhīva.

Nedaudz pastāstīšu par rīkiem, kurus izmantoju Stulbums.com komiksu veidošanā.

Bildē visi galvenie rīki ir redzami. Vispirms komiksu kadri tiek zīmēti ar zīmuli. Pa trim Stulbums.com pastāvēšanas gadiem, es neesmu sajutis atšķirību starp dārgiem un lētiem zīmuļiem. Der visi, kas pagadās pa rokai. Gan tie dārgie (pa trīsdesmit santīmiem gabalā), gan tie, kurus bez maksas izdāļā promo nolūkos. Ir kaut kāda dzēšgumija. Ir visparastākais zīmuļu asināmais, kurš vienmēr kaut kur aizveļas un arī šinī bildē nav iekļuvis. Tālāk komiksi tiek zīmēti ar „Uni pin FINE LINE” marķieriem (rapidogrāfiem). Marķieri ir ērti, kvalitatīvi un lēti. Esmu tos vienreiz pamēģinājis, un uz citiem pat nemēģinu skatīties. Bildē ir redzami trīs marķieri ar dažādu spalvas resnumu – 0.2, 0.3 un 0.8. Lai izkrāsotu lielākus apgabalus spoži melnā krāsā, es izmantoju gan biezākus marķierus (kā bildē redzamais Schneider), gan atbilstošus fotošopa rīkus. Komiksi tiek zīmēti ar roku uz papīra. Parasti papīrs ir nopirkts (no darba nopizģīts) A4 balts papīrs. Smalkākiem darbiem tiek izmantots biezs akvareļu papīrs (ražotājam un cenai nav nozīmes). Šad un tad es izmantoju arī akvareļus vai krāsainus zīmuļus, bet tas notiek tik reti, ka nav pat pieminēšanas vērts. Esmu iegādājies arī Pentel otiņas zīmuli (brush pen) – ļoti spējīgs rīks, taču man vēl jāiemācās ar to rīkoties.

Uzzīmētais attēls tiek apstrādāts ar datoru. Portatīvais dators ar Windows un fotošopu. Ekrāns ir nu tāds, kāds tas ir, melnbalti vebkomiksi nav diez ko prasīgi uz precīzu krāsu attēlošanu vai lielu izšķirtspēju. Nolūkā dabūt bildi datorā es izmantoju fotoaparātu. Lielākiem darbiem es izmantoju skeneri. Kādreiz (2011. gadā) es visus komiksus nesu skenēt uz tuvāko bibliotēku, taču augot pieredzei, krūšu apmatojumam un slinkumam, es samierinājos ar domu, ka fotoaparāts arī der. Fotošops CS5 lieliski tiek galā ar tam uzliktajiem pienākumiem. Droši vien šos pienākumus varētu risināt arī kāda cita programma, neba mani darbi ir tik sarežģīti, taču pagaidām nekas labāks nav izdomāts. Reizi gadā es novelku svaigu Gimp versiju, pamēģinu pastrādāt ar to, un ar rūgtu nopūtu atinstalēju to nost. Gan jau kādreiz.

Gandrīz aizmirsu. Man ir arī vairāki skečbuki, kuri noder ideju ieskicēšanai un rokas ievingrināšanai, taču zīmēt komiksu kadrus tajos nav ērti. Lūk. Varbūt kādreiz apskatīšu arī zīmēšanas un datorapstrādes procesu.