Es gribu pastāstīt par kādu grāmatu. Sižets ir apmēram šāds. Galvenais varonis ierodas jaunā vietā. No sākuma vietējie viņu nepieņem, taču mūsu varonis, parādot savu labsirdīgo dabu un izpalīdzīgo raksturu, spēj iegūt jaunus draugus. Viņi dodas kopīgos piedzīvojumos. Turpat līdzās dzīvo arī kāds naidīgs grupējums, taču, nokļūstot nepatikšanās, izglābties izdodas tikai apvienojot spēkus ar bijušajiem pretiniekiem. Šis, protams, ir stāsts par Hariju Poteru. Ā, pag’, nē, par Vinniju Pūku. Vai arī par trollīti Muminu? Ak, nē, atvainojos, šoreiz es pastāstīšu par grāmatu “Sunāns breiveibā”.
Stāsta autore: Laura Melne
Māksliniece: Vivianna Maria Stanislavska
Ar savu ievadu es vēlējos teikt, ka grāmata “Sunāns breiveibā” ir veidota pēc bērnu literatūras zelta likumiem. Grāmata varēja būt sarakstīta tikpat labi kā vakar, tā arī pusgadsimtu iepriekš. Ir galvenais varonis, un ar viņu notiek piedzīvojumi. Vēstījuma beigās gan galvenais varonis, gan arī lasītājs ir guvuši vērtīgu mācību. Nevajag strīdēties. Vajag viens otram palīdzēt. Labie darbi tiek atalgoti, bet par blēņām vēlāk ir kauns.
Zīmējumu stils ir mīļš, bērnu grāmatai atbilstošs. Ilustrācijas ir krāsainas un gaumīgas. Dzīvnieciņu emocijas ir saprotamas. Var just, ka grāmatas autorēm pašām mājās ir mājdzīvnieki, un ja nav, tad es esmu ellīgi veikli apmānīts. Sirsnība staro no katras lappuses.
Un tagad par ziloni istabā. Grāmata ir sarakstīta latgaliešu valodā. Es pats esmu no Latgales un man nav grūtību lasīt tekstus latgaliešu valodā, lai gan, atzīšos godīgi, vēl joprojām mazliet neierasti. Bet tas drīz pāries. Vai grāmata zaudētu kaut ko no sava šarma, ja būtu uzrakstīta latviešu literārajā valodā? Domāju, ka nē. Minēšu, ka iztulkota angļu, vācu, franču un citās Pasaules valodās, grāmata joprojām saglabātu savu specifisko bērnības gaišumu. Bet vai kāds atteiksies no lasīšanas, jo grāmata ir latgaliski? Diemžēl, domāju, ka jā. Grāmata ir paredzēta ļoti jauniem lasītājiem, un bērni, kas dzīvo ārpus “platā gala”, diez vai vēlēsies pielikt pūles un boksterēt maz saprotamo, kaut arī absolūti Latvijai piederošo latgaļu valodu. Gribētos, lai “Sunāns breiveibā” tomēr tiktu izdots arī literārajā valodā un tad mēs varētu salīdzināt tirāžas un lasītāju aptveri. Ja nu vienīgi latgaliešu valodas izvēle ir autoru politiskās nostājas paudējs un runas par tulkojumu latviešu valodā ir pielīdzināmas idejai par valsts himnas hip-hop versiju.
Kā jau minēju, grāmata ir sarakstīta pēc visiem bērnu literatūras žanra likumiem. Absolūta klasika bez liekas oriģinalitātes. Šī varētu būt lieliska pirmā grāmata no daudzu grāmatu sērijas. “Sunāns un dzimšanas diena”, “Sunāns dodas makšķerēt”, “Sunāns un tumšā pagraba noslēpumi”, tās ir tikai idejas, bet realizētas dzīvē tās varētu būt mūsu atbilde lietuviešu “Kikai Mikai”. Pievienojiet klāt vēl burtnīcas, uzlīmes un galda spēles ar Sunāna personāžiem. Es tikai par.
Kopvērtējums:
Sižets: Bērnu grāmata no Starptautiskā svaru un mēru biroja
Zīmēšanas stils: Patīkams
Vērtējums: 5 pīlēni Timi no 5